Kurā mirklī, kurā dienā, kurā datumā? Es jautāju sev, lai noskaidrotu, kad es atvadījos no saspringuma, bailēm, uztraukuma. Tad nolemju, ka nav jēgas mēģināt izskaidrot procesu, jo process ir pagātne, bet es jau dzīvoju realitātē, rezultātā. Nekad nebūs iespējams izskaust kādu sajūtu no cilvēka jūtu krāšņās buķetes, es to nemaz nevēlos, jo tas dzīvei piedod to piparoto, kārdinošo asumiņu. Var tikai mēģināt šķirties no kādām emocijām attiecīgās situācijās. Šoreiz tā pavisam negaidīti, kā sniegs uz galvas vasarā ir pārsteidzis mani šis fakts, ka ardievas teikušas dažas liekas sajūtas. Mazliet šokējoši, bet visnotaļ patīkami. Kaut kas svaigs, atspirdzinošs, vilinošs un iegūts! Tikai mazliet grūti noticēt.. Ka tā var būt. Tik viegli, it kā lidojot.. Lidojot, kad spārnos ceļ kāds cits, pašai bez piepūles. Sejā ir tikai baudpilns smaids un dūnu viegluma smiekli pavada ikvienu manu soli.. Mazliet izbrīna un baltas skaudības velta publika, bet priekš labas izrādes tā ir neatņemama sastāvdaļa par ko aktrisei tikai prieks. Ja arī viss uz burvju mājiena mainīsies, tad rūgtums neatļausies pielavīties, jo tik saldu dzīvi ir grūti samaitāt. Šeit iedomības nav ne grama, tikai pozitīvs un dzidrs skats uz katru dienu.
Es katram novēlu kādu šķiršanos! Šķiroties no kaut kā lieka, paliek vairāk vietas sev pašam.. Un tādi aksesuāri kā saspringums, bailes un uztraukums visnotaļ ir bezgaumīgi un maskē žilbinošus smaidus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru