Pamostoties šorīt no rīta un ieraugot sevi spogulī sapratu, ka uz pasaules neatrastos neviena dzīva dvēsele, kura gribētu atrasties manā vietā, šī spoguļa priekšā, dotajā situācijā. Likās, ka mans morālais stāvoklis ir atainots uz katra mana ķermeņa kvadrātcentimetra. Tas haoss, kas bija ieperinājies manā galvā mani vienkārši iznīcināja ar katru sekundi arvien vairāk un vairāk. Vienīgais, ko es apzinājos skaidri, ka tas ir jāmēģina izskaust un jāieved savā prātā skaidrība un tīrība. Es zināju, ka izvēlos pareizo rīcību. Tajā pašā laikā.. Izvēloties mainīt maršrutu savā dzīves ceļā es parakstos uz milzu darbu un man jārod sevī milzu spēks. Galvenais ir rast motivāciju jebkam, ko esi apņēmies darīt. Skaidri iztēloties, cik saldi būs augļi no ieguldītā darba. Ja nespēj apzināties, kādu mērķu vadīts dari kaut ko, tad tas liek visu laiku šaubīties par to, vai vispār tas, ko dari ir vajadzīgs. Šaubas tajā laikā Tev piesien pie katras kājas smagu akmeni un attur no virzīšanās uz priekšu.
Cilvēki man apkārt pēdējā laikā bija pārsteigti, ar cik vieglu tvērienu es spēju visu ņemt no dzīves, bez bažām, saspringuma un moralizēšanas. Nav daudz tādu, kas tā spēj. Es pilnībā izjutu, kā es pievelku dzīves nogurdinātos un sāpinātos sev klāt, lai dalītos ar to vieglo sajūtu, kas ir man un spētu dziedināt viņus. Tajā pašā laikā es spēju to darīt tik saprātīgi, lai ne mazumiņu no viņu negācijām nepiesaistītu sev.
Man pietuvojās īstie cilvēki, kuru dzīves filozofija bija līdzīga manai un mēs kopā vienkārši lidojām. Pāri visiem un visam! Tā bija tik dievīga sajūta, ka tā lika arvien vairāk sev pakļauties un ievest sevi atkarībā no viegluma!
Mēs viens par otru priecājāmies, par jebko, kas tika ņemts ar vieglumu.. Mēs dzīvojām norobežoti no pārējiem, kurus paši sevi ir sasaistījuši.. Mēs baudījām. Un tad.. Vienā mirklī nāca atklāsme. Arī vieglumam ir robežas. Es saprotu, ka esmu pārkāpusi robežas ar tik vieglu soli, un atrodos aiz tās. Atpakaļ normā atgriezties jau ir vairāk nekā sarežģīti.
Viens dzīves gudrs cilvēks man reiz teica, ja dzīve Tev piešķir daudz pārbaudījumus, tad tā zina, ka Tu esi pietiekami spēcīgs, lai tos pārvarētu. Es jūtos sagrauta, bet stipra un man nav bail to atzīt, jo esmu pateicīga par iespēju izzināt sevi un ieguldīt savu spēku, lai sasniegtu nākamās virsotnes. Dievinu to izaicinājuma sajūtu.. Esmu gatava mesties jaunā spēlē, ar jauniem noteikumiem, lai uzvarētu un iegūtu balvu! Un ja nebūs lemts iegūt balvu, tad vismaz pieredzi, kas reizēm ir pat vērtīgāka par balvu!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru