Pēc ļoti ievērojama pārtraukuma, pāris dienas atpakaļ, pieņēmu atbildīgu lēmumu. Izvilkt no skapja tālākā, dziļākā un tumšākā stūra džinsu bikses, kā arī likt tās lietā uzvelkot. Sacīts- darīts! Pirmās sekundes pārņem sašutums par to, kā džinsi no stāvēšanas plauktā var sašaurināties!? Gandrīz jau sāku diskutēt ar sevi par to, ka pie vainas mitruma līmenis, temperatūra, vai mazie skapja gariņi. Tomēr nē! Saprotu, ka pie vainas gan ir kas cits, kas vispār nav nevienam jāsaka, bet uztrauc gandrīz katru no mums ziemas sezonā. Izpildu pāris dziļos pietupienus un man jau kļūst mazliet ērtāk. Atkāpšanās ceļa nav, laika tā pat un topiņš, par kura ērtumu man nav ne mazāko šaubu, lieliski draudzējas tikai ar džinsiem. Esmu iestīvinājusi sevi vienā no, manuprāt, neērtākajiem apģērba gabaliem pasaulē un esmu gatava mesties izaicinājumā pavadīt visu vakaru šo bikšu sabiedrībā. Apsēžoties neērtuma sajūta pastiprinās par vismaz 30% Jūtams, ka aizmugures daļa noslīd, vai kā lai to nosauc, nav ne jausmas, atsedzot daļu apakšveļas. Tas tracina, bet nu pieņemsim, ka es to nejūtu, neviens neredz un viss ir skaisti. Aizdare sāk spiest. Noveļu vainu uz pāris trifelēm. Tagad varētu sekot teksts par to, cik es labi jutos novelkot šīs bikses, ka es tās uzreiz pēc ierašanās mājās sadedzināju uz sārta.. utt. Bet nē! Es divreiz uzkāpu uz viena un tā paša grābekļa. Apzināti.
Nākamā diena.
Skapī atkal tiek uzrakts kāds zudušais dārgums, kas manuprāt arī saskan, sader un labi izskatās tikai un vienīgi ar džinsiem. Seko tas pats stāsts, kas iepriekš... Tikai tagad pievienojas vēl dažas likstas. [Šobrīd es jau kādas 10min google.com meklēju attēlu, lai precīzi un uzskatāmi parādītu, kādā veidā vēl es vīlos šajās biksēs, bet par nelaimi, es nevaru neko lādzīgu atrast. Tas var nozīmēt tikai vienu- neviens tā vēl nav darījis. Bet es tam neticu. Pēc apmēram 15min ilgas rakņāšanās pa google.lv plašumiem, man izdevās uziet tikai vienu vienīgu attēlu, kas nepilnīgi atbilda manai situācijai un pietam, tas pārāk sakairinātu lasītāju prātus, tā ka, lai būtu kā būdams, ļauju vaļu jūsu fantāzijai.] Nelaime tāda, ka es jutos ieslodzīta džinsos. Mana pēcpuse burtiski sauca- " HELP me!!! Let me out!!!" Likās, ka biezais audums manai ķermeņa lejas daļai ir liedzis visus pasaules labumus un spīdzina mani bez žēlastības.
Tālākais stāsts, lai paliek manā īpašumā. Mēdijos taču pieprasītākās ir sliktās ziņas, vai ne? :)
Mans viedoklis par džinsiem, domāju, ka nekad neiepriecinātu Levi Strausu (džinsu izgudrotājs), bet es atļaujos teikt, ka džinsus vajadzētu lietot tikai tiem sākotnēji paredzētajā pielietošanas veidā, kā darba apģērbu! Protams, iespīlētām pēcpusēm džinsos arī ir savs šarms, bet kas var būt labāks par gaisīgiem svārkiem? Sievišķības apliecinājums.. Brīvības sajūta.. Elegance.. Un galu galā, jebkuram vīrietim šāds skats šķistu daudz baudāmāks, jo burvība slēpjas visā, ko vīrietis nevar atļauties, bet sieviete var.. Kādēļ gan neapvienot patīkamo ar lietderīgo? Vēl viens iemesls, kādēļ doma par vasaru burtiski uzbudina. Augstpapēžu kurpes, kleitas un svārki jau trīc un dreb, nepacietībā tikt izmantoti.. Hahaha..
Skirt blowing up, revealing underthings? Sexy.
Pants falling down, revealing underthings? Humiliating!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru