Vēl miegainām acīm veros datora ekrānā, lai uzzinātu, kas, kur un kāpēc, iespējami ātrāk izspēlētu atšķirību spēli draugos un atgrieztos komunikācijas apburtajā lokā. Šorīt tīšām iemaldījos puaro.lv un neapzinātu darbību rezultātā attapos pie Maijas Silovas sniegtās intervijas. Tikai iesākusi to lasīt, domās no sajūsmas skaļi iespiedzos par kādu burvīgu atklāsmi. Patiesība mēdz būt tik vienkārši izskaidrojama.. Ehh.. Maija, paldies Tev par to!
Iepriekšējā rakstā izpaudos analīzē par grāmatām un ja pareizi atminos, tad liku nepārprotami saprast ka romāni man šķebina dūšu. Pati sev centos dot atbildi, kādēļ tā, bet kad izlasīju Maijas sniegto atbildi uz līdzīgu jautājumu, man tapa skaidrs. Jā, jā, jā.. Man ir t i e š i tā pat!!! Tātad, jūsu uzmanībai Maijas Silovas vārdos ietērpts arī mans viedoklis- "Romānus un mīlas stāstus nelasu, jo emocijas un kaislības man pietiek jau pašai savā dzīvē."
Kāds svēts vieglums mani pārņem saprotot, ka ir tieši tā, kā es nupat izlasīju. Piekrītu, ka citreiz ir sarežģīti ir sniegt sev atbildi, kādēļ Tu kaut ko dari.. Bet cik bieži Tu analizē to, kādēļ kaut ko nedari?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru