Agrs pavasara rīts. Gribās mosties, neprātīgi gribās ātrāk iesākt šo dienu, jo tā.. Tā būs skaistāka par jebkuru sapni, ko zemapziņa man varētu piedāvāt nosapņot miegā..
Saules stari nerātni sāk kutināt vaigu galus. Acīm vēl esot ciet sejā iezogas smaids, nekrietni pielavījies vēl guļot, tas pielīp manai sejai un netaisās to pamest.. Smalkā zīda gultasveļa nobāl uz Tavu pieskārienu fona. Tu mani apsedz ar savām plaukstām un es redzu vīziju, ka guļu ar zelta maliņu rotātā, baltā mākonī..
Vārdi, ar rožu ziedlapiņu vieglumu noslīd gar manām lūpām iekrītot tieši Tavā austiņā.. Es zinu, ka bez manis ir grūti, bet uz mirkli Tevi atstāšu, lai atgrieztos ar brokastīm..
Cerot, ka nevienam kaimiņam neradu trauksmi, pilnīgi kaila, smalki, pa sarkano paklāju istabās ievedu sauli, atbrīvojot logus no nakts aizkaru jūga.
Ideālā rīta forma līdz galam vēl nav nokomplektēta. Ļaujos vienai asai rokas kustībai, lai mūzikas skaņas liktu nodārdēt sienām. Tas ir mans privātais, ideālais, saulainais, trakais, enerģiskais, mundrais, smaidīgais rīts, kurā es atļaujos būt tik neprātīga, cik vien man ļauj sirdsapziņa!
Sulīgi, gatavi augļi būs šī rīta delikatese. Zinu, ka manu lēmumu akceptēs un bez ierunām izbaudīs katrā garšas niansē. Ir īstais noskaņojums, lai uz šķīvja radītu tikai sev saprotamu mākslu no arbūzu šķēlēm, apelsīnu ripiņām, kivi pusītēm, banānu gabaliņiem un ķiršu saujām, par kurām man īpašs prieks, jo tumšsarkanā krāsa tik ideāli saskaņojas ar manu nagu laku..
Līganā deju solī slīdu uz norādīto atkalredzēšanās vietu.. Sasodīts, ceļš līdz guļamistabai parasti ir licies garāks, bet tagad, ar āfrikānietes veiklību rokās balansējot augļu šķīvi esmu klāt kosmiskā ātrumā.. Kavēties pie durvīm netaisos, veru tās vaļā, ar pārliecību un apņēmību nozagt no Tevis vienu gardu skūpstu..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru