Es daudz domāju par to, ko gribu sasniegt. Es daudz domāju par lietām, kuras vēlētos, lai man pieder. Visvairāk es domāju par sajūtām, kuras es vēlētos just ik dienu, ik sekundi, ik mirkli. Daži sasniegumi man var dāvāt lietas, kuras vēlos, lai man pieder.. Dažas lietas, man var dāvāt sajūtas, kuras vēlos, lai man pieder. Ja tas viss vispār var rasties un iekļauties cilvēka prātā, tad man nav ne mazāko šaubu par to, ka tas viss ir iespējams un piepildāms.
Es spilgti iztēlojos, ka man būs apaļš galds.. Es nezinu, kāda būs tā virtuve, vai ēdamistaba, kurā tas atradīsies, bet es zinu, ka man būs apaļš galds. Stabils, apaļš galds, ap kuru var sasēsties visa ģimene. Tas būs masīvs galds un patiesībā, es vēlētos, lai tas ir speciāli izgatavots galds. Kādēļ apaļš? Jo apaļam nav stūru, tas ir perfekts, noslēgtas formas, tam nav asumu, tas ir izcils.. Apaļa forma, manā izpratnē ir ideāla. Tā man apzīmē vienotumu, sakļautību.. Tieši tās lietas, kuras es vēlētos atspoguļot savā ģimenē. Starp nevienu nebūtu asumu, naida un ķildu- aso stūru. Vispār, man šķiet, ka ēdamgalds, tā ir ļoti, ļoti svarīga lieta, par kuru nemaz nav muļķīgi sapņot un rakstīt, pat ja tā sākumā varētu šķist, kā jums, šo te lasot, jau noteikti ir paspējis likties. Es vēlētos, lai pie šī galda, kaut reizi dienā visi kopīgi sanāktu un būtu vienoti, lai šis galds būtu ne tikai kā mēbele, pie kuras ir ērti sēdēt, bet arī tā lieta, kas satuvina, liek novērtēt to kopības mirkli, kas ir dots, kas liek apzināties, cik gan nozīmīgs ir šis gaistošais mirklis, pēc kura jau atkal katrs nododas savām ikdienas gaitām.
Apaļais galds, kuram pārklāt baltu galdautu, pat ka nav svētku diena. Apaļais galds, pie kura pat nav jāskaita tēvreize, bet visi tāpat domās ir dziļi pateicīgi, par visu, kas dots. Apaļais galds, uz kura servēt gardu maltīti, kas gatavota ar sirsnību un pacietību. Apaļais galds... Man reiz būs šis apaļais galds un tik tuvi un saliedēti cilvēki, kas tam sēdēs apkārt, tie, kurus ar lepnumu saukšu par savu ģimeni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru