Tu muļļā pa rokām pagātni, it kā dubļi varētu pārtapt zeltā.. Tu dari to tik ilgi, kamēr esi notašķīts no galvas līdz kājām, un neko citu vairs neredzi.. Neko citu vairs nemāki darīt.. Ja apstāsies saules gaismā, tad dubļi sakaltīs līdzīgi čaulai... Uz mirkli pārņems pilnīga paralīze, bet pēc šoka un stīvuma nāks jauns, daudz vieglāks solis.. Kad viss vecais nobirs kā nasta un Tu paliksi tīrs.. Vien savs smagums, ko nest, nekas lieks.. Un Tavs ceļš.. Pretī SAULEI.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru