Mēs dzīvojam no šodienas. Mums pieder tikai mirklis, kas ir. Tagad. Katra diena atnes jaunu stāstu, kuru iespējams sākt no pirmās lapas. Ar jaunu rokrakstu uz tīra, balta fona. Uzrakstīto nav iespējams izdzēst, bet vienmēr ir iespēja pāršķirt lapaspusi.
Šodienas stāsts ir īpašs. Ir vesels literatūras saraksts par šo tēmu, grāmatu kaudzes, kas plauktos jau noputējušas un noliktas, lai aizmirstu. Taču kaut kas.. Kaut kas man neviļus liek atgriezties pie šīs tēmas. Atkal un atkal. Laiks ir paņēmis sev līdzi daudz ko lieku. Atnesis ko jaunu. Bet atstājis Tevi.
Tu esi mani redzējis tik dažādu. Tik trauslu, sagrautu, priecīgu, izmisušu, godīgu, neprātīgu, patiesu, liekulīgu, laimīgu, jautru, noskumušu.. Visu buķeti! Tu esi redzējis no manis sliktāko un labo.. Atlicis vien ieraudzīt... Labāko.
Mēs kopā apbraucām apkārt pasaulei. Nepamet šī pārliecība, ka esam ceļojuši viens otram blakus, ne tikai laikā, bet iepazinuši viens otru līdz niansēm, un lai arī cik reizēm ir bijis grūti vienam uz otru noskatīties, tādiem, kādi esam bijuši dotajā mirklī, tomēr nekas mūs nav spējis nobiedēt un mēs esam palikuši viens otram rokas stiepiena attālumā.
"Tie nav nekādi tauriņi vēderā! Man šķiet, ka tur ir vismaz bars ziloņu!" Es sasmējos.. To teikdams Tu izskatījies tik nopietns.
Bet es, pavisam nopietni vēlētos, lai mums pieder zooloģiskais dārzs. No rīta mēs mostos ar ziediem, kas pretī saulei atveras.. Tajos pēc nektāra tiektos kanārijputniņi. Mēs peldētos kopā ar baltajiem lāčiem, delfīniem un nīlzirgiem. Visiem kopā! Jo tā būtu jautrāk! Ar lauvām mēs spēlētu bīstamas spēles, bet pie tējas arī šahu. Kalna galā sēžot, meditētu ar lapsām. Izslējuši degunus pret debesīm ievilktu plaušās brīvības gaisu un lēnām, un nomierinoši to izelpotu. Vakaros ar surikātu bariņu skatītos brīvdabas kino un visi vienbalsīgi ķiķinātu. Jā, tieši tā tas būtu..
Mums vēl jāturpina savs ceļojums apkārt pasaulei. Ar visu neparedzamo, kas vēl gaidāms priekšā. Jāpārsniedz ātrums un jāpiesprādzējas ciešāk. Jāapmaldās un jāatrodas. Jāizvēlas, pa kuru ceļu nogriezties. Jāseko ceļa zīmēm. Jāseko sirdij. Bet zini, ka tad, kad kad redzēsi ceļmalā zooloģisko dārzu, tad piestāj.
Tu būsi sasniedzis galamērķi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru